Kā novērst un risināt konfliktus? Apzinātībā balstīta pieeja

Apzinātības prakse fundamentāli palīdz mums attīstīt spēju uztvert realitāti tādu, kāda tā ir, nevis kādu iedomājamies to esam. Tās laikā mēs attīstām savu vērīgumu – spēju pamanīt, ievērot, atšķirt. Uztverot lietas neprecīzi vai pavirši, arī mūsu interpretācija un reakcija uz situāciju kļūst pavirša un mazāk adekvāta. Ja neapzināmies savu ieguldījumu situāciju interpretācijā, mēs varam radīt konfliktus arī tur, kur to nav.

Mainot savu uztveri un reaģējot uz situācijām citādāk, arī konflikta situācijas risināšanai paveras citas iespējas. Vienkāršākais veids, kā ikdienā praktizēt apzinātību, ir pievērst uzmanību tam, kas notiek šajā brīdī. Nevērtējot, neanalizējot, nekomentējot. To ir iespējams praktizēt vienmēr un jebkur – mājās, darbā, uz ielas.

Mēs mācāmies caur atkārtošanu – apzinātu vai neapzinātu – un visbiežāk mēs pat neapzināmies, ko un kā iemācāmies. Arī reakcijas, kas veicina konfliktus (nepacietība, nepieņemšana, pretenzijas, nelaipnība, nelabvēlība), mēs esam iemācījušies – visbiežāk neapzināti.

Viens no resursiem, kura lietošanu apzināmies tikai daļēji, ir mūsu pašu ķermenis – tas var palīdzēt gan nomierināt, gan sakāpināt konflikta situāciju. Kā pārvaldīt savu ķermeni, lai tas palīdzētu, nevis traucētu?

Mēs esam audzināti un pieraduši domāt, ka mērķi un plānošana cilvēka dzīvē ir būtiska. Tomēr, palūkojoties dziļāk, varam ieraudzīt, ka mērķi bieži ir konflikta avots un pat padara mūs nelaimīgus.

Iespējams, dziļākais avots visiem konfliktiem ir identitāte – atbilde uz jautājumu “kas es esmu”. Mēs varam identificēties ar lomām (darbinieks, tēvs, dēls, pircējs, vēlētājs), tāpat arī izmantot fundamentālākas identitātes (tautība, reliģija, pasaules uzskats), tomēr, kā redzēsim nodarbībā, katra identitāte rada potenciālu konfliktam.